2026. gada 1. ceturksnī uzņēmumu kopējās aprēķinātās nodokļu iemaksas sasniedza 3.07 miljardus EUR. Pēc nodokļu atmaksu atskaitīšanas valsts kopbudžetā uzņēmumi iemaksāja 2.91 miljardu EUR, kas ir par 1.8% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Kopumā analizētajā periodā nodokļu iemaksas veica 152 468 uzņēmumi. Vienlaikus atsevišķās lielākajās nodokļu kategorijās – iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās (VSAOI) – tika novērots samazinājums salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada.

Uzņēmumi analizēti pēc nodokļu maksājumiem uz vienu darbinieku, lai salīdzinātu ne tikai kopējo samaksāto summu, bet arī maksājumu apjomu attiecībā pret nodarbināto skaitu.

Kopējie maksājumi valsts kopbudžetā – līderis ar nelielu darbinieku skaitu

Pēc kopējiem maksājumiem valsts kopbudžetā uz vienu darbinieku augstāko rādītāju 2026. gada 1. ceturksnī uzrādīja SIA “ORLEN Latvija” – 4.77 miljoni EUR uz vienu darbinieku. Uzņēmumā analizētajā periodā vidēji bija nodarbināti 9 darbinieki.

SIA “ORLEN Latvija” darbojas kā AB “Orlen Lietuva” naftas produktu izplatītājs un savu darbību balsta uz ilgtermiņa naftas produktu piegādes līgumiem. Vienlaikus uzņēmums ieņem arī 5. vietu TOP 501 Latvijas lielāko uzņēmumu pēc apgrozījuma 2025. gadā.

Tas parāda, ka augsti nodokļu maksājumi ne vienmēr nozīmē lielu darbinieku skaitu – atsevišķās nozarēs būtiskāku lomu spēlē uzņēmuma darbības apjoms un radītā pievienotā vērtība.

Lielākie nodokļu maksātāji kopējo maksājumu kategorijā uz vienu darbinieku 2026. gada 1. ceturksnī

Nosaukums	Kop. maksājumi valsts kopbudžetā, tūkst. EUR	Darbinieku skaits	IIN, tūkst. EUR	VSAOI, tūkst. EUR
SIA "ORLEN Latvija"	42 951.33	9	35	58.37
SIA "Baltic Sales Network"	35 640.83	12	15.63	32.20
SIA "PHILIP MORRIS LATVIA"	33 073.69	31	205.83	191.74

IIN maksājumos – līderis no apdrošināšanas nozares

IIN maksājumi 2026. gada 1. ceturksnī sasniedza 489 miljonus EUR, kas ir par 8.9% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2025. gadā, kad tika samaksāti 536.7 miljoni EUR.

Lielākais IIN maksātājs uz vienu darbinieku bija apdrošināšanas akciju sabiedrība “CBL Life”, kas samaksāja 41.12 tūkst. EUR uz vienu darbinieku. Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā analizētajā periodā bija 23 darbinieki. Uzņēmums darbojas dzīvības apdrošināšanas jomā un pēdējos gados paplašinājis darbību Baltijā.

Augsti IIN maksājumi uz vienu darbinieku bieži signalizē par salīdzinoši augstāku atalgojumu vai īpašu atlīdzības struktūru uzņēmumā. Tas ļauj daļēji ieskatīties tajā, kurās nozarēs koncentrējas augstas pievienotās vērtības darba vietas.

Lielākie IIN maksātāji uz vienu darbinieku 2026. gada 1. ceturksnī

Nosaukums	IIN, tūkst. EUR	Darbinieku skaits	Kop. maksājumi valsts kopbudžetā, tūkst. EUR	VSAOI, tūkst. EUR
"CBL Life" apdrošināšanas akciju sabiedrība	945.75	23	994.25	47.52
SIA BDG concerts	169.91	5	185.30	11.86
AS Antares Venture Capital	161.24	7	234.13	65.90

VSAOI līderis – mežsaimniecības uzņēmums

VSAOI uzņēmumi 2026. gada 1. ceturksnī kopumā samaksāja 984.8 miljonus EUR, kas ir par 3.9% mazāk nekā gadu iepriekš.

Augstāko VSAOI maksājumu uz vienu darbinieku uzrādīja SIA “Ingka Investments Forest” – 24.93 tūkst. EUR uz vienu darbinieku. Uzņēmumā attiecīgajā periodā vidēji bija nodarbināti 13 darbinieki. Uzņēmuma galvenā darbības joma ir mežsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana un ar to saistītie pakalpojumi.

VSAOI dati bieži atspoguļo ne tikai algu līmeni, bet arī uzņēmuma nodarbinātības modeli. Augsti maksājumi uz vienu darbinieku var norādīt uz salīdzinoši augstu atalgojumu un stabilu sociālo iemaksu bāzi.

Lielākie VSAOI maksātāji uz vienu darbinieku 2026. gada 1. ceturksnī

Nosaukums	VSAOI, tūkst. EUR	Darbinieku skaits	Kop. maksājumi valsts kopbudžetā, tūkst. EUR	IIN, tūkst. EUR
SIA Ingka Investments Forest	324.07	13	552.09	210.44
ITissible SIA	121.48	7	1 507.48	78.37
SIA Whimsical	170.91	10	279.85	108.93

Noslēgums

2026. gada 1. ceturkšņa dati parāda, ka augstākais nodokļu pienesums uz vienu darbinieku Latvijā neveidojas tikai lielākajos darba devējos. TOP pozīcijās dominē uzņēmumi ar atšķirīgiem biznesa modeļiem – no degvielas tirdzniecības un apdrošināšanas līdz investīciju un mežsaimniecības nozarei.

Īpaši izceļas tas, ka vairākos gadījumos uzņēmumos nodarbināti salīdzinoši maz darbinieku, taču to radītā ekonomiskā aktivitāte un nodokļu iemaksas ir ļoti augstas. Tas norāda, ka produktivitāte un radītā pievienotā vērtība atsevišķās nozarēs var būt nozīmīgāks rādītājs nekā uzņēmuma izmērs.

Vienlaikus jāņem vērā, ka nodokļu maksājumi uz vienu darbinieku nav tiešs uzņēmuma efektivitātes vai darba kvalitātes rādītājs – tos ietekmē nozare, nodokļu struktūra, uzņēmuma darbības modelis un darbinieku atlīdzības politika